MCT Oil, 1000mg - 180 kapsulas - Osavi

Mīksto želeju uztura bagātinātāja kapsulas ar tīru 100% MCT eļļu no kokosriekstiem (Cocos nucifera) ar augstu C8 - kaprilskābes un C10 - kapronskābes saturu. Nesatur palmu eļļu.

Vai vēlaties uzturēt veselīgu ķermeņa svaru? Vai varbūt meklējat veidu, kā katru dienu uzturēt optimālu enerģijas līmeni? MCT eļļa var būt vērtīgs palīgs svara zaudēšanā, aknu funkciju uzturēšanā, kā arī labvēlīgi ietekmēt treniņu kvalitāti. Izvēlieties MCT eļļu 1000 mg un uzziniet, kā tā var uzlabot jūsu fizisko stāvokli.

MCT eļļa (vidējās ķēdes triglicerīdi) ir augu izcelsmes vidējās ķēdes piesātināto taukskābju triglicerīdu maisījums. Tie satur no 6 līdz 12 oglekļa atomiem un ir atrodami dažādos avotos. MCT eļļa ir atzīta par augstvērtīgu funkcionālo pārtiku ^[1]. Īpaši tiek uzsvērtas tās īpašības, kas samazina ķermeņa svaru un ķermeņa sastāvu ^[2], kā arī tās loma vēdera aptaukošanās, metaboliskā sindroma un iekaisuma marķieru samazināšanā ^[3]. Pētījumi liecina, ka MCT eļļas lietošana var atbalstīt pārtikas malabsorbciju (piemēram, caurejas vai aknu problēmu gadījumā) ^[3], kā arī palielināt enerģijas patēriņu, tauku oksidāciju un sāta sajūtu, kā arī samazināt pārtikas patēriņu ^[4].

Vidējās ķēdes taukskābes (MCT) viegli uzsūcas tievās zarnās, kas nozīmē, ka tās nonāk asinsritē ātrāk nekā cita veida tauki. Tāpēc daži pētījumi liecina par saistību starp MCT eļļas saturu un enerģijas līmeni. Ir arī pierādīts, ka MCT eļļa labvēlīgi ietekmē fiziskās slodzes rezultātus, palielinot biogenēzi un mitohondriju metabolismu ^[3].

Dabiskie vidējās ķēdes triglicerīdu taukskābju avoti ir kokosriekstu eļļa, palmu eļļa un piena tauki ^[5]. MCT eļļa satur kaprilskābi (C8:0), kurai ir apetīti stimulējoša iedarbība, regulējot grelīnu (parasti sauktu par bada hormonu) ^[6], un kapronskābi (C10:0), kurai piemīt antibakteriālas, pretsēnīšu, pretvīrusu un pretiekaisuma īpašības ^[7]. MCT eļļas iekļaušana ikdienas uzturā var būt ļoti noderīga, īpaši, lai uzturētu veselīgu ķermeņa svaru.

Mūsu uztura bagātinātājs satur MCT eļļu, kas iegūta no 100% kokosriekstu palmas Cocos nucifera augļu eļļas. Tam nav pievienota palmu eļļa. Produktam raksturīgs augsts kaprilskābes (C8) un kapronskābes (C10) saturs. Tajā ir arī kapronskābe, laurīnskābe un miristīnskābe. Ieteicamā dienas porcija, kas atbilst 1 kapsulai, satur pat 1000 mg MCT eļļas. Uztura bagātinātāju vislabāk lietot pēc ēšanas.

Kas ir īpašs MCT eļļai 1000 mg mīkstajās kapsulās?
- augsta kaprilskābes (C8) un kapronskābes (C10) koncentrācija.
- Uztura bagātinātāja sastāvā esošā MCT eļļa tiek iegūta tikai no 100% eļļas, kas ražota no kokosriekstu palmas Cocos nucifera augļiem.
- Nesatur palmu eļļu, cukuru, glutēnu, laktozi, soju, ĢMO.
- Vidējās ķēdes taukskābes viegli uzsūcas tievās zarnās.

Iepakojuma maiņa - ekoloģiski un atbildīgi

Rūpējoties par vidi un kvalitāti, mēs pakāpeniski ieviešam jaunus iepakojumus. Vecā BioPET vietā tagad izmantojam rPET (50% pārstrādātas plastmasas) un standarta PET pudeles – abi ir pilnībā pārstrādājami. Pārejas periodā jūs varat saņemt produktu dažādās iepakojuma versijās, taču mēs vienmēr nodrošinām to augsto kvalitāti un drošību.

Paldies par sapratni un kopīgo rūpēšanos par mūsu planētu!

[1] Nimbkar S. et. al. (2022). Vidējās ķēdes triglicerīdi (MCT): visaptveroši pārskati pārtikas zinātnē un pārtikas drošībā, 21(2), 843-867. https://doi.org/10.1111/1541-4337.12926.
[2] Mumme K, Stonehouse W. (2015). Vidējās ķēdes triglicerīdu ietekme uz svara zudumu un ķermeņa sastāvu: randomizētu kontrolētu pētījumu meta-analīze (Journal of the Academy of Nutrition and Dietetics; 115(2):249-263. doi: 10.1016/j.jand.2014.10.022.
[3] Wang Y. et. al. (2018). Vidējās ķēdes triglicerīdi palielina fiziskās slodzes izturību, pateicoties pastiprinātai mitohondriju biogenēzei un metabolismam. PLoS One; 13(2):e0191182. doi: 10.1371/journal.pone.0191182.
[4] Kinsella R., Maher T. & Clegg M. E. (2017). Kokosriekstu eļļai ir mazāk sāta īpašību nekā vidējo ķēžu triglicerīdu eļļai. Physiology & Behavior, 179,422-426. https://doi.org/10.1016/j.physbeh.2017.07.007.
[5] Marten B., Pfeuffer M. & Schrezenmeir J. (2006). Vidējās ķēdes triglicerīdi. International Dairy Journal, 16(11), 1374-1382. https://doi.org/10.1016/j.idairyj.2006.06.015.
[6] Lemarié F. et. al. (2016). Kaprilskābes (C8:0) vielmaiņas un fizioloģisko funkciju pārskats ar īpašu uzmanību grelīna oktanoilēšanai. Biochimie, 120, 40-48. https://doi.org/10.1016/j.biochi.2015.08.002.
[7] Huang W. C. et. al. (2014). Kapronskābes antibakteriālās un pretiekaisuma īpašības pret Propionibacterium acnes: salīdzinošs pētījums ar laurīnskābi. Journal of dermatological science, 73(3), 232-240. https://doi.org/10.1016/j.jdermsci.2013.10.010.